Kā liecina Swedbank apkopotie dati, šī gada pirmajā ceturksnī skaidra nauda no bankomātiem izņemta par piektdaļu mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019.gadā. Turklāt pēdējā gada laikā 11% Swedbank klientu skaidru naudu no bankomātiem nav izņēmuši ne reizi. Īpaši tas raksturīgs... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums, galvenie papildu tēriņi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju personīgo budžetu, ir izdevumi, bez kuriem varētu iztikt – tā norādījuši 43% iedzīvotāju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Šiem tēriņiem ar... (Turpināt lasīt)
Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs. Atkopšanās posmā saasināsies darbaspēka trūkums, kura risinājums arī daļēji meklējams izglītības un veselības sistēmu sakārtošanā.... (Turpināt lasīt)
Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums. Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet... (Turpināt lasīt)
Swedbank Finanšu institūta pētījuma dati liecina, ka šo notikumu sekas jau šobrīd izjūt ne mazums iedzīvotāju: pēdējo 12 mēnešu laikā 42% aptaujāto izjutuši savas mājsaimniecības finanšu situācijas pasliktināšanos, turklāt 14% norāda, ka tā pasliktinājusies būtiski. Kā rāda pētījuma rezultāti, tikpat... (Turpināt lasīt)
Līdztekus darbam, veselībai un savstarpējām attiecībām, kas nereti sagādā raizes Latvijas iedzīvotājiem, viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ikdienā ir finanses. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma rezultāti, finanšu jautājumi ir trešais biežākais stresa avots sabiedrībā (39%). Vienlaikus iedzīvotāji ir... (Turpināt lasīt)
Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju (57%) satrauc viņu sagaidāmās nākotnes pensijas apmērs, liecina Swedbank veiktā aptauja. Viņuprāt, pensija visticamāk būs ļoti zema, un nesaskata šai situācijai nekādu risinājumu. Savukārt katrs desmitais paļaujas uz bērnu atbalstu, un teju tikpat daudzi uzskata, ka... (Turpināt lasīt)
Vienas no svarīgākajām izmaiņām, ko jau nākamgad varētu just Latvijas iedzīvotāji, ir plānotā minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro. Šāds valdības lēmums ir nepacietīgi gaidīts, jo 45% Latvijas mājsaimniecību vismaz reizi pēdējā gada laikā ir saskārušās ar naudas trūkumu ikdienas... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank aptaujas dati, studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu – gan ikdienas vajadzību, gan studiju izmaksu segšanai. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas... (Turpināt lasīt)
Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %. Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb... (Turpināt lasīt)