Tweet |
|
Jaunākie Kantar veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati liecina, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd ietekmē 61% Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, rādītājs tuvojas pandēmijas sākuma posma līmenim (martā 67%, augustā 31%, novembrī 46%). Arvien vairāk iedzīvotāju izjūt ietekmi uz saviem mājsaimniecības ienākumiem (34%). Sevišķi tas vērojams vecumā no 35 līdz 44 gadiem, cittautiešu, kā arī biroju darbinieku vidū, cilvēkiem Rīgā un lauku teritorijās.
Kopš augusta Kantar Covid-19 barometra pētījuma datos iekļauj arī iedzīvotāju segmentu izpēti, atkarībā no viņu rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu. Šim mērķim ir izstrādāta specializēta metodoloģija cilvēku rīcības stratēģiju segmentācijai. Neatkarīgi no izvēlētās krīzes stratēģijas mērķis ir viens – mazināt satraukumu, gūt pārliecību, ka viss atrisināsies un būs labi. Vieni to panāk, ignorējot notiekošo, citi – strikti sekojot līdzi noteikumiem un aktuālai informācijai, bet vēl citi, līdzsvarojot noteikumu ievērošanu un distancējoties, ar pozitīvu skatu uz notiekošo.
Lai gan Latvijā turpina saglabāties pārsvars to iedzīvotāju vidū, kuri izvēlas ‘Distancētas attieksmes’ stratēģiju (janvārī 34%, novembrī 33%, augustā 32%), ir vērojamas izmaiņas citos segmentos.
Iepriekš nemainīgā iedzīvotāju daļa, kura stingri vadījās pēc ‘Noteikumu ievērošanas’ stratēģijas, ir ievērojami samazinājusies (janvārī 13%, novembrī 18%, augustā 18%).
Savukārt pēdējo mēnešu laikā palielinājies ‘Nogaidošās pozīcijas’ stratēģijas segmentā esošo iedzīvotāju skaits (janvārī 11%, novembrī 8%, augustā 14%).
Dati rāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk vēlas atgriezties pie ierastās dzīves (janvārī 54%, novembrī 49%, augustā 43%), kāda tā bija pirms pandēmijas sākuma. Pieaudzis arī to iedzīvotāju daudzums, kas kritiski vērtē valdības darbu. Iespējams, tāpēc turpina pieaugt ‘Rīcības pieprasītāju’ skaits (janvārī 19%, novembrī 16%, augustā 9%).
Tweet |
|