Tūrisma attīstību pārsvarā kavē paši iedzīvotāji

Carnikavas pašvaldība, kas uzlikusi trīsreiz lielāku tūrisma nodokli nekā kūrortpilsētā Jūrmalā, ir atsevišķs gadījums, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes (LTKP) priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Kopējā Latvijas pašvaldību attieksme pret tūrisma attīstību ir pretimnākoša, biežāk sarežģījumus rada vietējie iedzīvotāji, kuriem atpūtnieki sagādā galvassāpes. Tāpēc, piemēram, Tūjas apkaimes pludmalēs iebraucējam ir gandrīz neiespējami nokļūt līdz pludmalei, raksta NRA.LV.

Carnikavā iekasēja un iekasēs

LTKP nosūtījusi Carnikavas pašvaldībai iebildumu vēstuli ar norādījumiem, ka no 1. jūnija ieviestais tūrisma nodoklis nav adekvāts. «Šo nodevu biežāk ievieš tur, kur tūristu plūsma ir garantēta – lielajos kūrortos un pilsētās – un nevar ietekmēt ceļotāju interesi par labu citam galamērķim,» rakstīts vēstulē. Pirms uzlikt nodevu, pašvaldībai vajadzētu būtiski uzlabot infrastruktūru un veicināt tūrisma mārketingu. «Domes apsvērums, ka nodevas ieņēmumi tiks ieguldīti Carnikavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas sakārtošanā, sanitārās tīrības nodrošināšanā, arī piekrastes joslas uzturēšanā, kā arī tūrisma infrastruktūras attīstībā, nav pieņemams, jo bez iepriekš veiktām investīcijām tūrisma infrastruktūrā domei nav pamata iekasēt no tūristiem maksu par tās izmantošanu,» saka LTKP priekšsēdētājs A. Liepiņš.

Carnikavas novada domes vadītāja Daiga Jurēvica Neatkarīgajai norāda, ka pie jaunās nodevas ieviešanas vainīgi paši uzņēmēji, kuri iepriekš par to nav likušies ne zinis. «Mēs Ekonomikas ministrijas pārstāvei parādījām vēstules, kur bijām pagarinājuši komentāru sniegšanas termiņu, lai visi varētu izteikties, bet neviens komentārs netika saņemts,» norāda D. Jurēvica. Pēc viņas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, uzņēmēji, kuri protestē pret šo nodevu, mēnesī izmitina pārdesmit tūristu, tāpēc būtisku robu jaunais nodoklis viņu kabatās neizgrauzīs, uzskata D. Jurēvica. «Vienā atpūtas namā maija mēnesī palikuši 20 cilvēki, citā 50 cilvēku maijā un 70 jūnijā – naudas izteiksmē tie ir 12 līdz 50 latu mēnesī. Faktiski pa visu vasaru uzņēmējam jāsamaksā aptuveni 100 līdz 150 latu,» rēķina domes vadītāja. Lai risinātu samilzušās domstarpības, augustā tiks sasaukta īpaša komisija.

Dialogs kļūst raitāks

Carnikavas piemērs, pēc A. Liepiņa domām, ir pamācība citām pašvaldībām, kā nevajag darīt. Proti – ierobežot uzņēmējdarbību, kas tikko sākusi uzplaukt, ir neapdomīgi, tomēr LTKP viedoklim ir tikai ieteikuma, nevis likuma spēks. «Būtiski, ka tagad Latviju apceļo ne tikai vietējie, bet arvien vairāk tūristu no ārzemēm. Viņiem Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra Latviju reklamē kā vietu, kur nesteidzoties izbaudīt dabu, taču daudzviet pašvaldības nav sakārtojušas tūrismam paredzēto infrastruktūru. Piemēram, Tūjas vai Lembužu pludmales iedzīvotājam no malas ir praktiski nepieejamas, jo vietējie iedzīvotāji nav ieinteresēti, ka atpūtnieki izmanto viņu pludmali. Atbilstoši LTKP datiem Latvijā ir tikai sešas pilsētas, kas atbilst labas pašvaldības kritērijiem.

Viena no trīsdesmit

Liepupes pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Ilgavīzis, kura pārziņā ir jau pieminētā Tūja un Lembuži, Neatkarīgajai skaidro, ka pagastā ir izvietoti gan maksas, gan bezmaksas auto stāvlaukumi. Tomēr situāciju visprecīzāk raksturo fakts, ka no 30 plānos iezīmētajām pieejas vietām jūrai reāli zemesgrāmatā ierakstīta ir tikai viena. Otrai šobrīd tiek izstrādāts detālais plānojums Lembužos. «Lielākās problēmas mums ir uz Rīgas pusi, jo no daudziem zemes īpašniekiem jūtama pretestība, jo liela atpūtnieku plūsma viņus neinteresē. Ir arī tādi, kuri domā – ja viņu zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā, tad viņiem nav nekādu pienākumu, bet jūra mums ir tikai viena un ar to jādalās,» saka A. Ilgavīzis.

Karstajās dienās pieguļošās pludmales stāvvietas ir pilnībā noslogotas ar Limbažu, Cēsu un Valmieras iedzīvotāju auto un vietu pat pietrūkst. Tomēr plānu, kā situāciju uzlabot, pašvaldībai nav. «Esam piedāvājuši zemju īpašniekiem sadarboties, bet atsaucības principā nav. Cik zinu, pagastā nav nevienas vietas, kur būtu nobloķēta pieeja jūrai, bet, ja būs lielāks atpūtnieku pieplūdums, tad iedzīvotāji varētu protestēt,» saka Liepupes pagasta vadītājs.