Tweet |
|
Saskaņas centrs frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs šodien intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei atklāj savas pārdomas par okupāciju.
“Vēstījums vienmēr ir par to, kāpēc Saskaņas centrs ir slikts, kāpēc vajag pret to cīnīties, kāpēc būs slikti, ja SC nāks pie varas, un kāpēc nedrīkst ar viņiem sadarboties. Ir trīs svarīgākās pretenziju grupas. Tās visas ir melīgas un tīši fabricētas. Pastāv liela kampaņa, kura īstenojas ne tikai caur tā saukto valsts televīziju, ne tikai caur pietuvinātiem politologiem, bet atrod savu turpinājumu pat mazās, pašvaldību tiražētās avīzēs.
Pirmā pretenziju grupa. 1918. gada Latvija. Kontinuitāte. Ja cilvēki nepiekrīt okupācijas faktam, tad viņi neatzīst arī šo te kontinuitāti, nepārtrauktību un tā tālāk. Faktiski viņi neatzīst Latvijas valsti un līdz ar to ir Latvijas pamatu apšaubītāji, ļodzītāji, gandrīz vai valsts ienaidnieki.
Mana formula, kuru pieņemot, būtu viegli runāt par visām iespējamajām okupācijām, ir tāda: okupācijas ir bijušas, bet okupantu nav. Jo viss ir pārveidojies. Ja kolēģi pieņemtu šo formulu, tas nozīmētu, ka viņus tiešām interesē vēsture, vērtības, kontinuitāte un arī valsts nākotne. Bet, ja to nepieņem, tad rodas pārliecība, ka okupācija tiek cilāta ne tāpēc, lai izzinātu pagātni un veidotu Latvijas attīstības ozolu ilgu un mūžīgu, bet lai rastu iespēju kašķēties ar tiem, kas apdzīvo Latviju. Ja kāds dzīvo ar pārliecību «bija–nebija», tad no tā nav tik daudz atkarīgs viņa personiskais labums. Toties kopējais labums gan.”
Tweet |
|