Vai eiro kļūs līdzīgs Latvijas rubļiem?

Vācieši uz savu februāra inflācijas rādītāju 2,2% reaģē tā, it kā tas būtu priekšvēstnesis viņu 1918.–1922. gada augstajai inflācijai un 1923. gada hiperinflācijai, kas tiek uzskatīta par izšķirošo faktoru nacistu nākšanai pie varas un valsts novešanai līdz sagrāvei un sadalīšanai.

Vācu nemieri jau ir ietekmējuši Latviju vispirms vācu aviosabiedrības Lufthansa un pēdējās dienās Berlīnes lidostas darbinieku streiku veidā, kas apgrūtina dzīvi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem jālido uz Vāciju, jāatgriežas no Vācijas vai jāuzņem vācu viesi. Viņu kaislības mums saprast grūti.

Šonedēļ streikojošie Berlīnes lidostu darbinieki prasīja algas pielikumu no 12 eiro stundā uz 13 eiro stundā, kamēr lidostu administrācijas solīja viņiem šo eiro jeb +8% algai ne uzreiz, bet pakāpeniski triju gadu laikā. Vajadzēja dot viņiem ziņu, ka slaucīt lidostas grīdas par 2-4 reizes lielāku samaksu, nekā var nopelnīt šeit, dosies mūsu Dzemdību nama ārstniecības personāls. Varbūt tas jau ir noticis, jo streiks beidzās vakar (trešdien) ar to, ka aviosabiedrība Ryanair vismaz piedraudēja ierasties ar savu lidmašīnu un pasažieru apkalpes personālu. Lidostas darbinieku arodbiedrība izlēma streiku beigt bez algas pielikuma saņemšanas, bet ar draudiem izdomāt kaut kādas iedarbīgas protesta akcijas, ja lidostās tiešām tiktu ievesti streiklauži, raksta NRA.lv.

Vācu prese tagad skaidro sabiedrībai, ka protesta akcijas īstenībā jārīko pie Eiropas Centrālās bankas, kas iemitinājusies Frankfurtē kā odze vācu azotē un palaidusi naudas drukājamo mašīnu, t.i., inflāciju, tāpēc, ka tādējādi iespējams norakstīt slinko grieķu parādus uz čaklo vāciešu uzkrājumu rēķina. Latvijas iedzīvotāji atšķiras no vāciešiem ar to, ka mums šāda mahinācija zināma nevis kā vēsturnieku sagatavota liecība, bet kā pašu piedzīvotais laikā no 1990. gada līdz 2014. gadam. Protams, Krievijas rubļa un Latvijas rubļa vērtības kritumi bija nesalīdzināmi straujāki nekā pēc tam latam, taču pilnīga inflācijas tempu izlīdzināšana starp Vāciju un Latviju notika pēc eiro ieviešanas Latvijā.

Nodrošināšanās pret auļojošu inflāciju bija galvenais iemesls, kāpēc eiro ieviešanu Latvijā atbalstīja tie, kuri to tiešām atbalstīja. Tagad izrādās, ka Frankfurtes odze kož arī Latvijai. Mūsu inflācija šobrīd apsteidz Vāciju tikai par procentpunktu, bet tas ir liels attālums, ja paturam vērā ECB zvērestus noturēt inflāciju pie 2% robežas un ne mata tiesu augstāk.

Ja zvērests tomēr ir lauzts, tad principā vairs nav starpības, vai gada inflācija sasniegs 100%, vai 1000%.

Arnis Kluinis

Foto:Klimkin/https://pixabay.com/en/users/klimkin-1298145//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/