Valsts un pašvaldību uzņēmumi bezkonkursu iepirkumos tērējuši 665 miljonus

Vairāk nekā divsimt valsts un pašvaldību uzņēmumu ir priviliģētā stāvoklī – tiem nav jārīko iepirkumu konkursi, ja summa nepārsniedz 400 000 eiro. Mēģinājums šo situāciju mainīt, cieta neveiksmi, politiķi to vienkārši negrib, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Uzņēmumi “Rīgas ūdens”, “Latvenergo”, kā arī siltuma piegādātāji un ap divsimt citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju var nerīkot konkursus preču un pakalpojumu iepirkumiem, ja tie nepārsniedz 414 tūkstošus eiro. Ja šie uzņēmumi grib pasūtīt būvdarbus, konkurss jārīko tikai no 5,2 miljoniem. Mazākus iepirkumus likums neregulē – uzņēmumi paši var izvēlēties, kā tos organizēt.

Šiem uzņēmumiem nav pienākuma iepirkumus izsludināt publiski, par rezultātiem ir ierobežotas iespējas sūdzēties. Kontrole ir minimāla un visbiežāk uzvarētāji un summas paliek sabiedrībai nezināmas. Šādā veidā tērētās naudas apjoms ar katru gadu aug. 2012.gadā tie bija 505 miljoni eiro, 2013.gadā – 516 miljoni. Pērn sasniegt rekords.

Labvēlīgais likums savulaik ļāva Rīgas satiksmei no sabiedrības acīm paslēpt nanoūdens darījumu. Uzņēmuma darbinieki veica formālu cenu aptauju starp trīs saistītiem uzņēmumiem. Uzvarētājs jau bija zināms iepriekš. Sarunātā firma par 400 tūkstošiem it kā piegādāja mazgāšanas līdzekļus. Tik daudz ķīmijas Rīgas Satiksmei nevajadzēja un tā tika aizstāta ar ūdeni. Neviens par darījumu nebūtu uzzinājis, taču viena no shēmas firmām nesamaksāja nodokļus un ieņēmumu dienests atklāja krāpšanu.

Valdība jau pirms trīs gadiem sāka spriest par stingrākas kontroles ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumos. Taču tikai šā gada sākumā likuma grozījumi bija gatavi un nosūtīti Saeimai. Valdība rosināja iepirkumu procedūras piemērot no 145 tūkstošiem eiro, līdzšinējo 414 tūkstošu vietā. Būvniecībā no 1,4 miljoniem, 5,2 vietā. Taču likumprojekts iestrēga Saeimas tautsaimniecības komisijā. Komisijas deputāti pat īsti neatceras, kas ar to notika.

Grozījumi komisijā iestrēguši, jo tajos līdz ar sliekšņu pazemināšanu, bija iecerēts ieviest arī mehānismu, kas godīgus iepircējus aizsargātu no nepamatotām sūdzībām. Valdības piedāvātais mehānisms pret sūdzībām juristiem nav paticis.

Valdība par iepirkumu sliekšņa samazināšanu vienojās aprīlī. Premjere Laimdota Straujuma uzskata, ka šis jautājums jau ir izlemts un, izskatot jaunos likumus, valdībā par to vairs nav jādiskutē.