Vējonis: Budžeta veidošanas process kopumā ir apmierinošs

Nākamā gada budžeta pieņemšanas procesu Valsts prezidents Raimonds Vējonis vērtē kā apmierinošu.

“Tas, ka valdība ir spējusi vienoties par sākotnējo budžeta rāmi, apliecina tās spēju pieņemt lēmumus,” intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra Vējonis.

Vējonis norādīja, ka budžeta veidošanas process kopumā ir apmierinošs un pašlaik neesot runas arī par būtiskām nodokļu izmaiņām.

Prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi, ka nākamā gada budžets turpina iesākto, novirzot papildus līdzekļus aizsardzībai, iekšējās drošības stiprināšanai, izglītībai, veselībai.

Iepriekš runājot par to, ko viņš sagaida no nākamā gada budžetu, Vējonis akcentēja, ka jāturpina reformas veselības aprūpes un izglītības nozarē. Nemitīgi jāpilnveido iekšējās drošības pasākumi, ka arī jāstiprina valsts austrumu robeža. Savukārt veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai ir svarīgi nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību. Nepieciešams veicināt valsts globālo konkurētspēju, kur viens no būtiskiem aspektiem ir stabils atbalsts Latvijas zinātnes attīstībai. Svarīgi ir neatkāpties no iepriekš nospraustajiem ilgtermiņa mērķiem, tai skaitā pakāpeniski palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, lai 2018. gadā tie sasniegtu 2 % no valsts IKP.

Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu prioritārajiem pasākumiem kopā būs pieejams 144,1 miljons eiro, nodrošinot nepieciešamo finansējumu prioritārajām nozarēm un ievērojot fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus.

Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīta papildu 16,9 miljonu eiro piešķiršana, lai pilnā apmērā nodrošinātu jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī atlīdzības sistēmas sakārtošanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Lai veicinātu ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, valdība vienojās Veselības ministrijai novirzīt papildu vēl 7 miljonus eiro. Tādējādi kopā ar 16. augusta MK sēdē piešķirtajiem papildu 3 miljoniem, šim mērķim kopā piešķirti 10 miljoni eiro.

Tāpat valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegto priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai 2,5 miljonu eiro apmērā ik gadu.

MK tika atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana arī Tiesībsarga biroja administratīvās kapacitātes stiprināšanai 13,1 tūkstoša eiro apmērā 2017. gadam un 9,9 tūkstošu eiro apmērā gan 2018. gadam, gan 2019. gadam.

Ņemot vērā to, ka valdība lēma par minimālās algas palielināšanu līdz 380 eiro, papildu finansējums valsts pārvaldes iestādēm piešķirts arī zemāko mēneša darba algu izlīdzināšanai un minimālās algas palielinājuma nodrošināšanai.

Foto: Prezidenta kanceleja