Vienojas samazināt KNAB priekšnieka amata prasības

Lai paplašinātu pretendentu skaitu, mainīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja atlases kārtība un jauna konkursa izsludināšanai nepieciešamās likuma izmaiņas, visticamāk, varētu pieņemt 2017. gada sākumā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien, 12.decembrī, tiktās ar valdības koalīcijas partneriem un piedāvāja samazināt prasības pretendentiem konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatu.

Koalīcijas padome vienojās atbalstīt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz paplašināt pretendentu skaitu uz augsto amatu.

Jaunās izmaiņas paredz, ka par biroja priekšnieku var kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

Tāpat kā jau iepriekš plānots koalīcijas padome atteicās no prasības par pieredzi liela kolektīva vadīšanā. Kā arī, lai izvairītos no iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes, arī konkursā pieteikušies pretendenti netaps publiski zināmi līdz pat brīdim, kad labākais tiek virzīts apstiprināšanai parlamentā.

Jau ziņots, ka bez rezultāta beidzās sākotnēji izsludinātais konkurss uz KNAB vadītāja amatu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata konkursā tika saņemti desmit pieteikumi.

Iepriekš publiski zināmi bija četri pretendenti uz šo amatu – pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka un eksministrs Māris Gulbis.

Foto: Valsts kanceleja