Viltotā nauda pa kabatu sit sāpīgi

Latvijas Bankas apgalvojums, ka iespējamība saņemt viltotu banknoti patiešām esot ļoti niecīga, maz palīdz reizēs, kad iemaksu bankomāts aprij 50 eiro uz neatdošanu, jo uzskata to par viltotu. Gadījumos, kad Latvijas Bankas ekspertīzē tiek konstatēts banknotes viltojums, tā tiek iznīcināta, tās īpašniekiem zaudējumus neatlīdzinot. Diemžēl visbiežāk tiek viltotas 50 eiro banknotes. Tātad zaudējums no šādas banknotes iegūšanas savā īpašumā ir visai sāpīgs, vēsta NRA.lv.

Viltoto naudu izņem no apgrozības

Tieši šāda nelaime nesen piemeklēja kādu rīdzinieci, kad tā SEB bankas bankomātā Imantā vēlējās iemaksāt 50 eiro. Bankomāts naudu paņēma, bet uz konta to neuzskaitīja. Uz ekrāna parādījies uzraksts, ka banknote, iespējams, ir viltota.

SEB bankas Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda Neatkarīgajai uzsver, ka naudas fiziska pārbaude un viltojumu atpazīšana nav tikai lielveikalu, bankas filiāļu, bet arī bankomātu darbības sastāvdaļa. «Bankomāti kā ierīces tiek atjauninātas ne tikai to tehnisko jaudu dēļ, bet regulāri tiek atjaunināta arī eiro nominālu atpazīšanas funkcionalitāte, lai izvairītos no tā, ka bankomāti tiktu izmantoti krāpnieciskām darbībām,» skaidroja A. Strazda.

Brīdī, kad tiek veikta naudas iemaksa, bankomāts veic banknošu novērtēšanu atbilstoši drošības pazīmēm. Ja bankomātā iestrādātā sistēma konstatē banknotes neatbilstību drošības pazīmēm, nomināls tiek novirzīts citā bankomāta nodalījumā. Konkrētā naudas summa netiek ieskaitīta klienta kontā, jo tajā brīdī pastāv aizdomas, ka banknote vai banknotes ir viltotas. Konkrētā banknote, kuras īstenums tiek apšaubīts, tiek nodota Latvijas Bankai uz ekspertīzi. Ja banknote pēc ekspertīzes tiek atzīta par viltotu, tā tiks nodota policijai, klienta kontā attiecīgā summa netiek iemaksāta, jo tas ir pretlikumīgi apstrādāt viltotu naudu. Ja banknote tiks atzīta par īstu, nauda tiks ieskaitīta klientam kontā. «Mēs klientu informējam par to, vai banknote bija vai nebija viltota. Šis process var aizņemt līdz pat vienam mēnesim, lai gan banka cenšas procesu kopā ar Latvijas Banku veikt operatīvi.

Jānorāda, ka Latvijas Bankas veiktā ekspertīze neietver nekādas papildu izmaksas. Kopumā mūsu pieredze rāda, ka mēnesī vidēji desmit banknotes pēc Latvijas Bankas ekspertīzes tiek atzītas kā viltotas, aptuveni 1% gadījumu uz ekspertīzi paņemtais nomināls tiek atzīts par īstu,» atklāja A. Strazda.

Šādi ir jārīkojas ikvienai bankai, un, ja banknote būtu viltota, tā tiktu norīta arī jebkurā citā bankomātā.

Tāpat ar to nevarētu norēķināties nevienā tirdzniecības vietā. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne Neatkarīgajai skaidro, ka situācijās, kad pārdevējs konstatē viltotu banknoti, par to nekavējoties jāziņo policijai, norādot visu zināmo informāciju. «Viltojumu nevajag atdot personai, no kuras tas saņemts. Ja iespējams, neapdraudot sevi, jāaiztur viltojuma devējs un jāgaida policijas ierašanās. Vēlams iegaumēt naudas devēja izskatu, pierakstīt naudaszīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa numuru vai citas viņa pazīmes. Personai, kura mēģinājusi veikt maksājumu ar viltotu banknoti, jāsagaida policijas ierašanās un jāsniedz paskaidrojums, no kurienes konkrētā nauda iegūta. Attiecīgi policija uzsāks izmeklēšanu un centīsies noskaidrot visus lietas apstākļus,» skaidroja E. Sprudzāne. Viņa atgādināja, ka par viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos un glabāšanu ir paredzēta brīvības atņemšana, naudas sods, piespiedu darbs utt.

Pēc Valsts policijas pieredzes, viltotu naudu lielākoties var dabūt, kad notiek savstarpēji darījumi skaidrā naudā, piemēram, tirgos, tirdzniecības vietās, kur nav speciālu aparātu, kas pārbauda viltoto naudu, starp personām utt.

Visvairāk viltotās – 50 eiro banknotes

Latvijas Bankas rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Bankā saņemtas un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām). Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22 procentiem (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20 procentiem (attiecīgi 40,5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32,3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Latvijas Banka uzsver, ka Latvija tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (74% no viltoto banknošu skaita un 55% no kopējā viltojumu skaita). Viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Savukārt visā eirozonā šā gada pirmajā pusgadā no apgrozības kopumā tika izņemts 251 000 viltotu eiro banknošu, tas ir par 4,2 procentiem mazāk nekā 2018. gada otrajā pusgadā un par 16,6 procentiem mazāk nekā 2018. gada 1. pusgadā.

Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš uzver, ka iespēja saņemt viltotu banknoti joprojām ir ļoti maza. Pašlaik eirozonā un ārpus tās apgrozībā ir vairāk nekā 22 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1,2 triljoni eiro. Vairākums (97,2 procenti) viltojumu atklāts eirozonas valstīs. Pārējie atklāti ārpus eirozonas esošajās ES dalībvalstīs (2,1 procents) un citos pasaules reģionos (0,7 procenti).

Rūpīgi jāpārbauda

Gan Latvijas Bankas, gan komercbanku speciālisti aicina iepazīties ar pazīmēm, kas ļauj atpazīt viltojumus. Banknotes var pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, kā aprakstīts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnes sadaļā par eiro un nacionālo centrālo banku interneta vietnēs. Saņemot aizdomīgu banknoti, tā tieši jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ja aizdomas apstiprinās, jāsazinās ar policiju vai – atkarībā no valstī pieņemtās prakses – savas valsts centrālo banku vai savu komercbanku. Jaunās 100 un 200 eiro banknotes ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem tika laistas apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Ar šo notikumu noslēdzās Eiropas sērijas ieviešana, kas aptvēra vairākus gadus ilgu sagatavošanos un sadarbību Eirosistēmā.

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay